Fotoelektriskā bezsaistes elektroenerģijas ražošanas sistēma nav atkarīga no elektrotīkla un darbojas neatkarīgi, un to plaši izmanto attālos kalnu apgabalos, apgabalos bez elektrības, salās, sakaru bāzes stacijās un ielu apgaismojumā un citās lietojumprogrammās, izmantojot fotoelektrisko enerģijas ražošanu, lai atrisinātu iedzīvotāju vajadzības apgabalos bez elektrības, elektroenerģijas trūkuma un nestabilas elektrības, skolās vai mazās rūpnīcās dzīvošanai un darbam ar elektroenerģiju, fotoelektriskā enerģijas ražošana ar ekonomiskas, tīras, vides aizsardzības un trokšņa trūkuma priekšrocībām var daļēji aizstāt vai pilnībā aizstāt dīzeļdegvielu. Ģeneratora enerģijas ražošanas funkcija.

1. PV bezsaistes elektroenerģijas ražošanas sistēmas klasifikācija un sastāvs
Fotoelektriskās bezsaistes elektroenerģijas ražošanas sistēmas parasti tiek klasificētas kā mazas līdzstrāvas sistēmas, mazas un vidējas bezsaistes elektroenerģijas ražošanas sistēmas un lielas bezsaistes elektroenerģijas ražošanas sistēmas. Mazās līdzstrāvas sistēmas galvenokārt paredzētas, lai risinātu visvienkāršākās apgaismojuma vajadzības apgabalos bez elektrības; mazās un vidējās bezsaistes sistēmas galvenokārt paredzētas ģimeņu, skolu un mazu rūpnīcu elektroenerģijas vajadzību risināšanai; lielās bezsaistes sistēmas galvenokārt paredzētas, lai risinātu veselu ciematu un salu elektroenerģijas vajadzības, un šī sistēma tagad pieder arī mikrotīkla sistēmu kategorijai.
Fotoelektriskā bezsaistes elektroenerģijas ražošanas sistēma parasti sastāv no fotoelektriskajiem blokiem, kas izgatavoti no saules moduļiem, saules kontrolieriem, invertoriem, akumulatoru bankām, slodzēm utt.
Fotoelektrisko paneļu masīvs gaismas laikā pārveido saules enerģiju elektrībā un caur saules kontrolieri un invertoru (vai apgrieztās vadības iekārtu) piegādā enerģiju slodzei, vienlaikus uzlādējot akumulatoru bloku; gaismas neesamības gadījumā akumulators caur invertoru piegādā enerģiju maiņstrāvas slodzei.
2 PV bezsaistes elektroenerģijas ražošanas sistēmas galvenās iekārtas
01. Moduļi
Fotoelektriskais modulis ir svarīga ārpus tīkla esošas fotoelektriskās enerģijas ražošanas sistēmas sastāvdaļa, kuras uzdevums ir pārveidot saules starojuma enerģiju līdzstrāvas elektriskajā enerģijā. Apstarošanas raksturlielumi un temperatūras raksturlielumi ir divi galvenie elementi, kas ietekmē moduļa darbību.
02, Invertors
Invertors ir ierīce, kas pārveido līdzstrāvu (DC) maiņstrāvā (AC), lai apmierinātu maiņstrāvas slodžu jaudas vajadzības.
Atkarībā no izejas viļņu formas invertorus var iedalīt taisnstūra viļņu invertoros, soļu viļņu invertoros un sinusoidālos invertoros. Sinusoidālos invertorus raksturo augsta efektivitāte, zems harmoniku līmenis, tos var izmantot visu veidu slodzēm, un tiem ir liela induktīvo vai kapacitatīvo slodžu nestspēja.
03, kontrolieris
Fotoelektrisko (PV) regulatora galvenā funkcija ir regulēt un kontrolēt PV moduļu izstaroto līdzstrāvas jaudu un inteliģenti pārvaldīt akumulatora uzlādi un izlādi. Bezvadu sistēmas ir jākonfigurē atbilstoši sistēmas līdzstrāvas sprieguma līmenim un sistēmas jaudas kapacitātei ar atbilstošām PV regulatora specifikācijām. PV regulators ir iedalīts PWM tipa un MPPT tipa, un tas parasti ir pieejams dažādos sprieguma līmeņos: DC12V, 24V un 48V.
04, Akumulators
Akumulators ir enerģijas ražošanas sistēmas enerģijas uzkrāšanas ierīce, un tā uzdevums ir uzglabāt no PV moduļa izstaroto elektrisko enerģiju, lai enerģijas patēriņa laikā nodrošinātu slodzi.
05. Uzraudzība
3 sistēmas projektēšanas un atlases detaļu projektēšanas principi: nodrošināt, lai slodze atbilstu elektroenerģijas priekšnoteikumam, ar minimālu fotoelektrisko moduļu un akumulatora ietilpību, lai samazinātu ieguldījumus.
01. Fotoelektriskā moduļa dizains
Atsauces formula: P0 = (P × t × Q) / (η1 × T) formula: P0 – saules bateriju moduļa maksimālā jauda, ​​mērvienība Wp; P – slodzes jauda, ​​mērvienība W; t – slodzes elektroenerģijas patēriņa stundas dienā, mērvienība H; η1 – sistēmas efektivitāte; T – vietējā vidējā maksimālā saules spīdēšanas stundu skaits dienā, mērvienība HQ – nepārtraukta mākoņainā perioda pārpalikuma koeficients (parasti no 1,2 līdz 2).
02, PV regulatora dizains
Atsauces formula: I = P0 / V
Kur: I – PV regulatora vadības strāva, A mērvienība; P0 – saules bateriju moduļa maksimālā jauda, ​​Wp mērvienība; V – akumulatoru bloka nominālais spriegums, V mērvienība ★ Piezīme: Augstkalnu apgabalos PV regulatoram ir jāpalielina noteikta rezerve un jāsamazina izmantojamā jauda.
03. Bezvadu invertors
Atsauces formula: Pn=(P*Q)/Cosθ Formulā: Pn – invertora jauda, ​​mērvienība VA; P – slodzes jauda, ​​mērvienība W; Cosθ – invertora jaudas koeficients (parasti 0,8); Q – invertora nepieciešamais rezerves koeficients (parasti izvēlas no 1 līdz 5). ★Piezīme: a. Dažādām slodzēm (rezistīvajām, induktīvajām, kapacitatīvajām) ir atšķirīgas ieslēgšanas strāvas un atšķirīgi rezerves koeficienti. b. Liela augstuma apgabalos invertoram ir jāpalielina noteikta rezerve un jāsamazina lietošanas jauda.
04, svina-skābes akumulators
Atsauces formula: C = P × t × T / (V × K × η2) formula: C – akumulatoru bloka ietilpība, mērvienība Ah; P – slodzes jauda, ​​mērvienība W; t – slodzes elektroenerģijas patēriņa stundas dienā, mērvienība H; V – akumulatoru bloka nominālais spriegums, mērvienība V; K – akumulatora izlādes koeficients, ņemot vērā akumulatora efektivitāti, izlādes dziļumu, apkārtējās vides temperatūru un ietekmējošos faktorus, parasti tiek ņemts no 0,4 līdz 0,7; η2 – invertora efektivitāte; T – pēc kārtas mākoņaino dienu skaits.
04, litija jonu akumulators
Atsauces formula: C = P × t × T / (K × η2)
Kur: C – akumulatoru bloka ietilpība, mērvienība kWh; P – slodzes jauda, ​​mērvienība W; t – slodzes patērēto elektroenerģijas stundu skaits dienā, mērvienība H; K – akumulatora izlādes koeficients, ņemot vērā akumulatora efektivitāti, izlādes dziļumu, apkārtējās vides temperatūru un ietekmējošos faktorus, parasti tiek ņemts no 0,8 līdz 0,9; η2 – invertora efektivitāte; T – pēc kārtas mākoņaino dienu skaits. Projektēšanas gadījums
Esošam klientam ir jāizstrādā fotoelektriskā enerģijas ražošanas sistēma, ņemot vērā vietējo vidējo diennakts maksimālās saules gaismas stundu skaitu 3 stundu diapazonā, visu dienasgaismas spuldžu jaudu aptuveni 5 kW, tās tiek izmantotas 4 stundas dienā, un svina-skābes akumulatoru jauda tiek aprēķināta 2 nepārtrauktu mākoņainu dienu gadījumā. Aprēķiniet šīs sistēmas konfigurāciju.