Ⅰ BŪTISKAS PRIEKŠROCĪBAS
Saules enerģijai ir šādas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem fosilajiem enerģijas avotiem: 1. Saules enerģija ir neizsmeļama un atjaunojama. 2. Tīra, bez piesārņojuma vai trokšņa. 3. Saules sistēmas var būvēt centralizēti un decentralizēti, ar lielu atrašanās vietas selektivitāti, piemēram, mājas jumta uzstādīšanai, saimniecības grīdas uzstādīšanai, un elastīgu un daudzveidīgu vietas izvēli. 4. Formalitātes ir samērā vienkāršas. 5. Būvniecības un uzstādīšanas projekts ir vienkāršs, būvniecības cikls ir īss, to var ātri nodot ražošanā.
II POLITIKAS ATBALSTS
Ņemot vērā globālo enerģijas trūkumu un pieaugošās klimata pārmaiņas, valstis ir ieviesušas politiku, lai pārveidotu enerģijas attīstības modeļus un veicinātu enerģijas attīstību zaļā virzienā, un saules enerģijai ir pievērsta uzmanība tās atjaunojamības, lielo rezervju un nepiesārņojuma priekšrocību dēļ.
Pēdējos gados Amerikas Savienotās Valstis, Vācija, Itālija, Francija un citas valstis ir sniegušas samērā spēcīgu atbalstu fotoelektriskajai enerģijai. Izdodot jaunus dekrētus vai īstenojot rīcības plānus, tās ir noteikušas attīstības mērķus un izmantojušas fiksētus iepirkuma tarifus, nodokļus un citus pasākumus, lai stimulētu fotoelektriskās nozares attīstību. Tādām valstīm kā Austrija, Dānija un Norvēģija nav vienotu fotoelektriskās enerģijas attīstības mērķu vai obligātu prasību, bet gan atbalsta fotoelektriskās enerģijas pētniecības un attīstības projektus, izmantojot vairākas brīvas iniciatīvas.
Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja ir noteikušas skaidrus fotoelektrisko elementu attīstības mērķus un samazinājušas uzstādīšanas izmaksas, izmantojot subsīdijas. Ķīna ir arī īstenojusi plaša mēroga “fotoelektrisko nabadzības mazināšanas” programmu, lai nabadzīgos apgabalos uzstādītu fotoelektriskos jumtus. Valdība zināmā mērā ir subsidējusi fotoelektrisko elementu projektu uzstādīšanu, samazinot lauksaimnieku uzstādīšanas izmaksas un saīsinot lauksaimnieku investīciju atgūšanas periodu. Līdzīgi projekti pastāv Šveicē un Nīderlandē, kur Šveices federālā valdība klasificē projektus dažādos veidos, pamatojoties uz uzstādīšanas projektu uzstādīto jaudu, un piešķir dažāda veida subsīdijas. Savukārt Nīderlande tieši piešķir fotoelektrisko elementu lietotājiem 600 eiro uzstādīšanas finansējuma, lai stimulētu fotoelektrisko elementu izaugsmi.
Dažām valstīm nav specializētu fotoelektrisko programmu, bet tās drīzāk atbalsta fotoelektrisko nozari, izmantojot atjaunojamās enerģijas programmas, piemēram, Austrālija un Kanāda. Malaizija atbalstīja fotoelektrisko projektu attīstību, tostarp Enerģētikas fonda izveidi, iekasējot nodevas no elektroenerģijas cenām, un kopš tā ieviešanas fotoelektriskā nozare ir strauji augusi no 1 MW līdz 87 MW gadā.
Tādējādi enerģija kā svarīgs valsts attīstības materiālais pamats ir būtiska valsts ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanai. Salīdzinot ar citiem enerģijas avotiem, saules enerģijai ir tādas priekšrocības kā nepiesārņojoša, plaša izplatīšana un bagātīgas rezerves. Tāpēc valstis visā pasaulē izstrādā politiku saules fotoelektriskās nozares attīstībai.
Ⅲ LIETOTĀJU IEGUVUMI
Fotoelektriskā enerģijas ražošana balstās uz saules enerģiju, izklausās bez maksas un noteikti ir pievilcīga. Otrkārt, fotoelektrisko elementu izmantošana faktiski samazina elektroenerģijas maksimālo cenu, un apvienojumā ar politikas subsīdijām var nemanāmi ietaupīt daudz dzīves dārdzības izmaksu.
Ⅳ LABAS PERSPEKTĪVAS
Saules enerģijas ražošana ir viens no galvenajiem enerģijas pārveidošanas spēkiem, un tās perspektīvas krietni pārsniedz nekustamā īpašuma siltumu un mērogu. Nekustamais īpašums ir ekonomiskais modelis, kas izveidots ar laika cikla likumiem. Saules enerģija būs dzīvesveids, uz kuru sabiedrībai jāpaļaujas liela apjoma ražošanā.